Rainers un grupa - Meitene no manas klases (pēc Ojāra Vācieša dzejoļa “Meitene no manas klases”).
Šī ir jau trešā dziesma manā projektā - vēl viens latviešu dzejolis, kas pārtapis mūzikā. Par jaunības atmiņām, skolas gadiem, neizteiktām sajūtām un cilvēkiem, kuri paliek ar mums arī tad, kad dzīve aizved katru savu ceļu.
Kuru dzejoli tu gribētu dzirdēt nākamo dziesmā?
Klausies arī šeit:
Spotify: https://open.spotify.com/album/6q8kEz...
Apple Music: https://geo.music.apple.com/album/mei...
Dziesmas vārdi - Ojārs Vācietis:
Ir aizaugušas takas, redzi pati -
Tur katru pavasari jauna zāle dīgs,
Bet uz to puisi, kas reiz tevi satiks,
Es laikam būšu mazliet greizsirdīgs...
Ne tāpēc, ka mēs skatus mijām biežāk
Un tagad gandrīz nepārmainām tos, -
Nē, divi ceļi bieži projām griežas,
Lai tālumā ar citiem sastaptos.
Ne tāpēc, ka pār Gaujas krasta pļavām,
Kad palu migla atnāk iepīt,
Es gāju, tavu roku jūtot savā
Un baidīdamies... tevi noskūpstīt.
Nē, toreiz krūtīs neliesmoja sāpes,
Kaut kāda trauksme, kaut kas dīvains bij',
Jo šķīrāmies un it nekādas sāpes
Tās tālās dienas sauli neapvij.
Bet tagad šeit - uz lielās dzīves trases -
Man, tevi atceroties, silti mirkļi būs,
Tu esi meitene no manas klases,
Kaut zvans jau sen uz klasi nesauks mūs.
Un dzīve visus - viņu, tevi, mani -
Kur vajadzēja, nostādīja draugi.
Mūs skolas klusie koridoru zvani
No tādām tālēm kopā nesasauks.
Nu atbrauc! Nē... tu sapratīsi pati -
Drīz mūsu gravās atkal zāle dīgs
Un uz to puisi, kas reiz tevi satiks
Es tomēr laikam - esmu greizsirdīgs.
#rainersungrupa #meitenenomanasklases #ojarsvacietis #latviesudziesma #latviesumuzika #latviesudzeja #latvianmusic #latvianpoetry #latviansong #latvia #riga